Uztura bagātinātāju reklāma
Uztura bagātinātāju reklāma: kas ir atļauts?
Īss pārskats par noteikumiem, kas attiecas uz jebkuru uztura bagātinātāja reklāmu Latvijā. Tas palīdz novērtēt, vai lapai var uzticēties.
02Kādas veselīguma norādes ir atļautas?
Regula (EK) Nr. 1924/2006 atļauj tikai tās norādes, kas iepriekš pārbaudītas un iekļautas sarakstā. Saraksts ir Regulā (ES) Nr. 432/2012.
Norādi drīkst izmantot tikai tad, ja produkts satur noteikto vielas daudzumu. Cinkam un selēnam tas ir vismaz 15 % no atsauces vērtības dienas devā.
03Kas ir skaidri aizliegts?
- Piedēvēt pārtikas produktam spēju novērst, ārstēt vai izārstēt slimību. Tā noteikts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 7. pantā.
- Veselīguma norādes, kas nav atļauto sarakstā.
- Ārstu vai speciālistu ieteikumi, kas nav pierādāmi vai ir izdomāti.
- Izdomātas atsauksmes un komentāri, ko uzdod par īstu pircēju viedokli.
04Kāpēc augu vielām atļauts tik maz?
Augu ekstraktiem Eiropas Savienībā pieteikti tūkstošiem norāžu. To izvērtēšana ir apturēta jau gadiem, un līdz lēmumam neviena no tām nav atļauta.
Tas attiecas arī uz zāģpalmu, nātru sakni, maku un tribulus. Likopēnam pieteiktās norādes ir izvērtētas un noraidītas.
05Kāpēc tas ir svarīgi jums kā pircējam?
Lapa, kas sola, ka kapsulas izārstē prostatītu, citē izdomātu profesoru vai izskatās pēc ziņu portāla, pārkāpj šos noteikumus. Par produkta kvalitāti tas maz ko pasaka, par pārdevēju daudz.
Tas ir vienkāršākais un uzticamākais kritērijs, kas jums ir pirms pasūtījuma.
06Kur vērsties?
Par maldinošu pārtikas reklāmu var ziņot valsts pārtikas uzraudzības iestādei vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei.
Ja pēc lietošanas parādās sūdzības, pārtrauciet lietošanu un konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.